Dimants ir ogļeka alotrops, kas ir formējies pirms miljardiem gadu zemes dzīlēs milzīga karstuma un spiedienā ietekmē, un vēlāk izmests zemes virskārtā vulkānisko izvirdumu laikā.

Mūsu planēta arī nav vienīga kuras centrā ir dimanti, arī daudzām zvaigznēm galaktikā ir dimanta centrs. Dimants ir viss cietākais materiāls uz zemes, 58 reizes cietāks nekā nākamais cietākais minerālis. Vārds dimants ir cēlies no grieķu vārda adamas – neuzveicams, neiznīcināms.

Dimantu vēstures pirmsākumi ir meklējami Indijā, kur jau vismaz kopš ceturtā gadsimta pirms Kristus, no upju gultnēm tika lasīti dimanti. Tomēr šobrīd nozīmīgākās dimantu ieguves vietas ir Āfrika un Krievija. Eiropā dimanti nonāca tikai 14. gs., bet nebija starp pieprasītākajiem dārgakmeņiem, eiropieši vairāk mīlēja  krāsainos dārgakmeņus. Līdz pat 17.gs. briljantu tirgus pārsvarā sastāvēja no lieliem, grezniem akmeņiem monarhu kolekcijās, bet viss mainījās 1866.gadā kad tika atrastas bagātīgās dimanta raktuves Dienvidāfrikā, dažus gadus vēlāk tās savā īpašumā ieguva De Beers kompānija, kura jau 20.gs. sākumā kontrolēja, un vēl aizvien kontrolē, lielāko daļu dimantu tirgus. Lai gan mums dimanti asociējās ar saderināšanās gredzeniem, tā ir ļoti jauna mode, pirmo zināmo dimanta saderināšanās gredzenu 1477. gadā Austrijas hercogs Maksimiljāns pasniedza Burgundijas Marijai, bet nekādu popularitāti šinī jomā neguva līdz pat 1940-tiem gadiem, kad DeBeers kompānija nolēma, ka vajag palielināt pārdošanas apjomus. 1947. gadā DeBeers nāca klajā ar sloganu “dimanti ir mūžīgi”, vienlaicīgi apberot Holivudas aktrises ar briljantiem, lai tos valkājot viņas padarītu briljantus iekārojamus arī savu pielūdzēju vidū, kam sekoja slavenā Merlinas Monro frāze: “Dimanti ir meitenes labākie draugi”. Un lieta bija darīta, katra meitene vēlējās saņemt briljanta saderināšanās gredzenu!

Dimants kļūst par briljantu tai brīdī kad viņš ir pareizi noslīpēts – ar 57 šķautnēm. Ar jebkuru citu slīpējumu šis akmens sauksies dimants.

DIMANTU VĒRTĒŠANA

Visā pasaulē briljantus vērtē pēc viena standarta, kas saucas 4C (carat, colore, clarity, cut) – karāti, krāsa, tīrība, slīpējums.

Karāts

Ar dārgakmeņiem, un it īpaši jau ar briljantiem, izmēram ir nozīme! Jo lielāks, jo vērtīgāks, tikai jāatceras, ka runa šeit iet pa vienu akmeni, nevis daudz akmeņiem kopā. Briljantu izmēru mēra karātos, kur karāts ir vienāds ar 0.2gr. Juvilierizstrādājumos ar vairākiem nelieliem akmeņiem vienmēr norāda viņu kopējo karātu daudzumu. Kopējais karātu daudzums nav tas pat, kas karāts. Ņemsim pa piemēru divus gredzenus: vienam gredzenam ir 10 briljanti, katrs 0,1ct (kopējais svars 1ct), otram gredzenam ir 1 briljants 1ct liels, pieņemsim ka krāsa un tīrība viņiem ir vienāda. Otrais akmens būs vismaz 10 reizes dārgāks nekā pirmā gredzena visi 10 akmeņi kopā, jo cena būtiski paaugstinās kopā ar akmens izmēru, tīri dēļ tā iemesla, ka labi, lieli akmeņi ir retums, tikai 1 akmens no miljona būs lielāks par karātu.

Krāsa

      D- F           G – J           K – M         N – R           S – Z
bezkrāsainsgandrīz bezkrāsainsdzeltenā toņa nokrāsaļoti gaiši dzeltens gaiši dzeltens

Dimanti ir sastopami gandrīz visās krāsās sākot no bezkrāsaina un beidzot ar melnu. Krāsainie briljanti ir briljanti kuri ir jebkurā krāsā, kas nav no bezkrāsainas līdz gaiši dzeltenai. Tā kā galvenokārt tomēr runa iet par bezkrāsainiem līdz gaiši dzelteniem akmeņiem, viņiem ir izveidota standarta krāsu skala pēc kuras noteikt akmens krāsu, D būs pilnībā bezkrāsains, līdz Z gaiši dzeltens. Pieņemot, ka visi pārējie parametri ir identiski, viena krāsu gradācija uz leju nozīmēs, ka akmens ir aptuveni par 10% lētāks kā iepriekšējais (piemēram L krāsas akmens cena būs aptuveni 10% mazāka nekā K krāsas). Cenām proporcionāli sarūkot ejot no D līdz Z. Pavisam dzeltens briljants jau būs krāsainais briljants un uzreiz daudz vērtīgāks nekā piemēram T krāsas akmens.  Vizuāli precīzi akmens krāsu var noteikt tikai, ja akmens ir izņemts no ietvara, jo krāsu ietekmēs gan dārgmetāla izvēle, gan tas vai akmens ir viens jeb iestrādāts kompozīcijā. D-J krāsas dimanti labi izskatīsies baltajā zeltā jeb platīnā, savukārt K-Z krāsai labāk izvēlēties dzelteno zeltu, jo gaišāks materiāls izceltu akmens nokrāsu.

Tīrība

          FL; IF      VVS1; VVS2         VS1; VS2           SI1; SI2      I1; I2; I3
bez iekļāvumiem ļoti, ļoti nelieli iekļāvumi ļoti nelieli iekļāvumi  nelieli iekļāvumi        iekļāvumi

Ļoti liela ietekme uz briljanta vērtību ir tā tīrībai, tam kādi akmenī ir iekļāvumi. FL un IF nozīmē ka iekļāvumu nav. VVS1 un VVS2 norāda iekļāvumi ir tik niecīgi, ka tos pat praktiski nevar saskatīt ar lupu. FL-VVS2 briljanti ir viss augstākās kvalitātes un viss vērtīgākie. VS1 un VS2 briljantus varētu saukt par vidusšķiras briljantiem, viņu iekļāvumi ir saskatāmi ar lupu, bet iekļāvumi nav lieli, viņi vēl aizvien ir labi un cenas ziņā daudz pieejamāki nekā augstākas tīrības akmeņi. SI1 un SI2 briljantu iekļāvumi ir skaidri redzami ar lupu un bieži vien pat ar neapbruņotu aci, tomēr viņi vēl ir pieņemamas kvalitātes, vērtīgi un laba alternatīva, ja gribas lielu briljantu, bet budžets ir ierobežots. I1, I2 un I3 akmeņiem ir lieli iekļāvumi, pārsvarā redzami pat bez lupas un objektīvi bojā akmens izskatu, lai gan šie vēl skaitās juvilierizstrādājumu kvalitātes akmeņi, tomēr tai nevajadzētu būt pirmajai izvēlei, labāk piekāpties uz izmēru un izvēlēties augstākas tīrības akmeni.

Slīpējums

Slīpējumu es speciāli atstāju kā pēdējo sarakstā, jo tas arī ir pēdējais ko skatās. Mēs varam diezgan droši pieņemt, ka ja iepriekšējie 3 parametri būs labi arī slīpējums būs labs, apstrādātāji labam akmenim centīsies nodrošināt arī ļoti augstvērtīgu apstrādi. Savukārt ja pārējie parametri nebūs labi, tad apstrāde neko neglābs viņa vērtībā. Pareizi slīpējuma parametri ir nozīmīgi akmens un gaismas attiecībās, ir izstrādāta precīza briljanta slīpēšanas formula, kura nozīmē ka tieši šādā formā briljants vislabāk spēj atstarot gaismu, izstarot mirdzumu utt. Ar slīpējuma proporcijām dažkārt mēdz grēkot lai iegūtu vizuāli lielāku akmeni. Viena no pirmajām norādēm, ka ar slīpējumu varētu būt ne tā kā vajag ir tad kad akmens ir iestrādāts tā ka dārgmetāls viņam apkļaujas apkārt, nevis akmens ir uz “ķepiņām”. Augstvērtīgus briljantus parasti cenšas izcelt vienus pašus un pēc iespējas atklātākus no visām pusēm.

Populārākās briljanta slīpējuma formas

Dimants ir viens no dārgākajiem akmeņiem un līdz ar to protams cilvēki ir izdomājuši dažādus veidus kā uzlabot viņa krāsu un tīrību. Briljantu sertifikāta pārsvara var redzēt apzīmējumu HPHT (high- pressure, high-temperature treatment), augstas temperatūras un augsta spiediena rezultātā tiek mainīta krāsa, vai šī metode ir izmantota vai ne, var noteikt tikai laboratorijā. Lai uzlabotu akmens tīrību tiek pielietotas divas metodes, nelieli, tumši iekļāvumi tiek vai nu izdedzināti ar lāzera urbi, jeb tiek izveidots kanāls ar caur kuru tos izbalināt. Un protams briljanti tiek arī daudz viltoti, vizuāli atšķirt sintētisko briljantu no naturālā ir neiespējami, viņi pat vienādi reaģē uz elektronisko dimantu testeri. Pērkot juvilierizstrādājumus ar briljantiem, izņemot gadījumus ja ir daudz mazi akmentiņi nevis liels centrālais akmens, vienmēr ir jālūdz uzrādīt arī briljanti “pasi” – un nevis veikala paša izsniegtu, kādu bieži vien gadās redzēt austrumos iegādātiem izstrādājumiem, bet no respektējamas laboratorijas.

Autors Līva V

Atbildēt