Kas gan ir bijis viss senāk zināmais un cauri gadu tūkstošiem viss vērtīgākais dārgakmens pasaulē? Mūsu pirmais minējums būtu briljanti. Jeb varbūt rets smaragds vai rubīns? Nē, tās bija pērles. Gan senās Romas impērijā, gan viduslaiku Eiropā pērles nesāt bija atļaut tikai augstmaņiem. Leģenda stāsta, ka Kleopatra saberza pērli un izšķīdināja vīnā lai pierādītu Markam Antonijam, ka var pasniegt viss dārgāko pusdienu mielastu pasaulē. Līdz pat 20.gs. sākumam, kad Mikimoto atklāja kā audzēt pērles, vienīgais veids kā iegūt pērli bija nirstot lielā dziļumā un meklējot starp daudziem tukšajiem gliemežvākiem kādu kurā būs pērle.  Arī mūsdienās dabiskās vidē radušās pērles ir viens no pasaules retākajiem un vērtīgākajiem dārgakmeņiem. 2018 gadā Sothbij izolē tika pārdots karalienes Marijas Antuanetes kulons ar 1 pērli par 32 miljoniem dolāru. Savukārt audzēto pērļu kaklarotas svārstās 50-150,000 eiro robežās. Neskatoties uz milzīgo cenu starpību ir svarīgi atcerēties, ka gan dabiskās, gan audzētās pērles ir īstas pērles. Abas pērles aug gliemežvākā vai nu saldūdenī vai sālsūdenī. Vienīgā starpība ir kad pirmajā svešķermenis ir nonācis dabiskā ceļā, otrās viņš ticis manuāli ievadīts. Pērles ir vienīgais organiskais dārgakmens pasaulē, kas ir radies nevis zemes dzīlēs, bet gan izaudzis dzīvā organismā. Praktiski visas pērles kuras šodien ir pieejamas tirgū nāk no audzētavām.

Pērles cenu nosaka 7 faktori: forma, izmērs, krāsa, mirdzums, virsmas kvalitāte, iekšējo slāņu kvalitāte un iespēja iekļauties kopējā kaklarotā, jo ideālā klasisku pērļu kaklarotā viņām jābūt vienādām. Forma: viss retākās un līdz ar to arī viss vērtīgākās pērles ir perfekti apaļas, baroka pērles savukārt bieži vien var iegūt augstu vērtību īpaši interesantas formas dēļ. Izmērs: šis nu ir vienkārši, pieņemot, ka viss pārējais ir vienādi, jo lielāka jo dārgāka. Krāsa: nosakot pērles cenu nav svarīgi vai viņa ir balta vai melna, svarīgs ir viņas mirdzums un kā visiem dārgakmeņiem krāsu gamma. Mirdzums: jo mirdzošāka ir pērle jo viņa ir vērtīgāka. Virsmas kvalitāte: šeit jāskatās cik nevainojama ir virsma, vai viņai nesāk atdalīties slāņi, vai nav izaugumi utt. Iekšējo slāņu kvalitāte: pērles iekšieni veido mikroskopiski kristāli, kas atstaro gaismu un rada krāsu un ieskauj pērli daudzkārtējos apvalkos, cik biezi vai plāni tie ir būtiski ietekmē pērles izskatu.

Tik tālu būtu skaidrs, ja mēs runātu par briljantu jeb smaragdu tad tiešām būtu jau tikuši pie skaidrības. Bet pērles tomēr ir īpašas, viņas matemātiskai pieejai nepadosies tik viegli. Tāpēc atcerēsimies, ka šādi salīdzināt vienu pret otru mēs varam tikai pērles no vienas un tās pašas vietas, jo katrā vietā būs savādāki augšanas apstākļi, kas ietekmēs viņas izskatu. Padalīsim pērles sīkāk, pirmkārt jau sālsūdens un saldūdens pērlēs. Sālsūdenī audzētās pērles būs stipri dārgākas nekā saldūdenī audzētās, pavisam vienkārša iemesla dēļ – sālsūdens gliemežvākā var izaugt tikai 1-2 pērle, toties saldūdens gliemežvākā līdz pat 50 pērlēm! Sālsūdens pērlēm ir 3 galvenās izcelsmes vietas: Taiti, Akoja un Dienvidjūra. No Taitī nāk tumšās pērles, vienas standarta kvalitātes pērles cenas sākas no 200 euro. No Akojas (Japānas, Ķīnas) nāk klasiskās baltās un sudraba pērles, šīs ir viss biežāk pieejamās un pirktākās, kā arī budžetam viss draudzīgākās, sākot no 100 euro par pērli. Dienvidjūras pērles, sudraba jeb zelta, ir viss ekskluzīvākas šajā grupā, cena par vienu pērli sākas no 200 euro, bet var sasniegt arī 150,000 jeb vairāk. Lai gan ļoti mazos daudzumos tomēr no Arābu līča un Japānas nāk arī dabiskā vidē augušās pērles, kuru cena svārstās no 500-2000 euro. Saldūdens pērles savukārt ir tās kuras pārsvarā tiek tirgotas visos pasaules veikalos, ir pieejamas visdažādākajos izmēros un krāsās. Piemēram salīdzināt Taiti pērli ar Akojas pērli nav iespējams, tas būtu kā salīdzināt zemenes ar avenēm, abas ir ogas, kura labāk garšo jau ir gaumes jautājums, bet mēs protams varam salīdzināt zemeni ar zemeni, mazu bet perfekti saldu pret lielāku toties skābāku, vēl lielāku un saldāku… un tā joprojām. Pērļu cenu amplitūda ir tik plaša, ka viņas var būt gan investīciju objekts, gan ikdienas rota. Lai gan pērles viennozīmīgi ir vieni no maniem mīļākajiem dārgakmeņiem, man būtu ļoti grūti ieteikt viņas izvēlēties kā investīciju objektu, galvenokārt dēļ tā skumjā iemesla, ka pērles nav mūžīgas un otrreizējais pērļu tirgus nav entuziastisks. 1917,gadā Kartjē nopirka namu Ņujorkas 5.avēnijā samaksājot par to ar pērļu kalarotu kura tika novērtētas par 1miljonu dollāru, tā pati kaklarota 1957. gadā tika pārdota izsolē par 157,000 dollāriem…    Ja man draudzene jautātu kādu safīru pirkt, es atbildētu: pašu dārgāko kādu vien vari atļauties. Uz jautājumu kādas pērles pirkt es teikt: tādas kādas patīk. Jo mēs dzīvojam fantastiskā laikā, laikā kad vienu no pasaulē skaistākajiem, elegantākajiem un jutekliskākajiem dārgakmeņiem mēs varam atļauties nopirkt kādu vien vēlamies. Baltu? Melnu? Baroka? Apaļu? Spēj tik izvēlēties, un par to nav jāatstāj vesela bagātība. Laba saldūdens pērļu kaklarota bieži vien maksā lētāk nekā vidusšķiras dizainera bižutērija.

Lai gan es novērtēju nevainīgi tīro skaistumu perfektā, klasiskā pērļu kaklarotā mana sirds pieder baroka un kešī formas pērlēm. Ja klasiskajās pērlēs mēs varam apbrīnot dabas spēju radīt pilnīgi nevainojami tīru skaistumu, tad baroka un neregulārās pērles atklāj to, ka elpu aizraujošam skaistumam nav jābūt perfektam un vienādam. Baroka pērle ir pērle, kas ir augot ieguvusi abstraktu formu, savukārt kešī pērle ir sava veida skaista “kļūda”. Kešī pērles bieži tiek nenovērtētas savas savdabīgās formas dēļ, bet īstenībā tieši viņās ir iespējams atrast to pērles skaistumu, kas savādāk parastam mirstīgajam nav pieejams. Pirmkārt jau kešī pērles ir sastāv tikai un vienīgi no pērļu apvalka, viņām nav centra kurš apaug, līdz ar to viņas vienmēr ir fantastiski mirdzošas un perfektas. Un tieši neparastā forma viņas dara unikālas. Kešī pērles rodas kad gliemežvāks atgrūž ievadīto pērles kodolu jeb augšanas procesā daļā atdalās un rodās blakus pērle, jebkādas formas tīra perlamutra veidojums.

Pateicoties Mikimoto, kurš pagājušā gadsimta sākumā izdomāja kā kultivēt pērles, šodien pērles ir pieejamas katrai sievietei. Pērles ir absolūti universāls dārgakmens, ar pērļu kaklarotu jeb pērļu auskariem sieviete nekad nebūs ne pārāk sapucējusies, ne par maz sapucējusies. Pērles pie vakarkleitas ? Noteikti. Pērles pie kostīma? Protams. Pērles pie t-krekla un džinsiem? Viennozīmīgi, jā. Man ir grūti iedomāties situāciju kur viņas neiederētos, izņemot protams aktivitātes, kur viņas fiziski traucētu. Ja Mikimoto padarīja pērles pieejams katrai sievietei, tad Koko Šanel iedrošināja viņas valkāt jebkur un ar jebkuru tērpu, “Sievietei vajag virknes un virknes ar pērlēm”, viņa deklarēja, un nekad netika redzēta sabiedrībā bez tām.  .

Bet nu pāriesim kā atšķirt īstas pērles no mākslīgajam. Mākslīgās pērles ir pārsvarā taisītas no plastmasas jeb stikla, mūsdienās, kad īsto pērļu cenas ir relatīvi ļoti  zemas, motivācija radīt labu imitāciju arī ir zema, un lai lēto bižutēriju atšķirtu no īstām pērlēm īpašas iemaņas nevajag. Tomēr arī tādi modes nami kā Chanel slavenās pērļu kaklarotas ne vienmēr tiek radītas no īstām pērlēm, kā arī dažkārt mēdzam sastapties ar antikvārām pērļu virknēm, kuras ir tik kvalitatīvas, ka pirmajā brīdī tiešām rada jautājumu vai īstas jeb ne. Man ļoti patīk metode ar sērkociņiem, jo mākslīgās pērles sāk kust, kamēr dabīgajām neliela liesma it nekā nekaitē. Šī metode ir ļoti laba kaut vai tāpēc, ka līdz dedzināšanai visticamāk nenonāksiet jo mākslīgu pērļu tirgotājs jums vienkārši neļaus to darīt. Civilizētāka un drošāka metode ir “zobu tests”, mazliet pakošļāt pērli, mākslīgā pērle būs nevainojami gluda, kamēr īstā sajutīsies viegli graudaina un raupja. Galvenais tomēr ir vizuālais novērtējums, jo uz pērlēm pilnīgi droši var pieņemt, ja kaut kas ir pārāk labs lai būtu taisnība, tad tas arī nav taisnība. Iespējas uzdurties perfekti vienādu pērļu kaklarotai komisijas veikalā jeb tirdziņā līdzinās iespējām, ka laivojot pa Gauju jums uzbruks krokodils. Pērles ir dabīgs veidojums un nekad nebūs pilnīgi vienādas un nevainojamas, tās pāris pērļu kaklarotas kuras ir veidotas no uz aci vienādām pērlēm glabājās seifos un tiek tirgotas par septiņu ciparu skaitļiem. Kā ar visiem juvilierizstrādājumiem nevajag aizmirst apskatīt arī viņa “noformējumu”, cilvēki ir pazinuši dārgakmeņus gadu tūkstošiem un noformējuši viņus ar attiecīgu cieņu. Veclaicīga, īstu pērļu kaklarota būs vērta uz zīda diega ar mezgliem starp katru pērli un aizdare būs kvalitatīvs darbs zeltā.

Kā kopt pērles? Pērlēm patīk kad viņas valkā, jo īsto spīdumu iegūst tikai uzsilstot pie ādas. Agrākos laikos augstdzimušas dāmas lika savām kalpotājām pa dienu valkāt pērļu kaklarotas, lai vakarā viņās būtu jau mirdzošas savam viesību izgājienam. Un noteikti neaizmirstiet paņemt pērles ik pa laikam līdzi uz jūru, sālsūdens pelde viņām ļoti patiksies un palīdzēs ilgāk saglabāties. Diemžēl pērles ir ļoti viegli saskrāpējamas tāpēc viņas vajadzētu glabāt auduma maisiņā jeb citā mīkstā vietā, vienas pašas, iemestas rotu kastītē kopā ar citām mantām viņas ātri nobružāsies. Pūst smaržas tieši uz pērlēm arī nebūs pārāk laba ideja, jo regulāri tā darot viņas sāks zaudēt spožumu.